top of page
Search
  • maksimalists

KRUSTS

Kristieša dzīve sākas pie Krusta. Jēzus tika sūtīts uz šīs pasaules, lai mēs nepazustu savos grēkos un grēka sekās. Jāņa evaņģēlijā 3:16–17 (Bibele, RT65) ir teikts:

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.

Atzīstot, ka Jēzus nebija tikai viens no praviešiem, bet pasaules glābējs, Dieva cilvēces glābšanas plāna galvenā sastāvdaļa, mēs atzīstam Krusta nozīmi. Krusts nav tikai par to, lai sērotu par tām ciešanām, kurām cauri izgāja Jēzus, tas ir par augšāmcelšanās spēku.

Sēkla iekrīt zemē, tā nomirst un tad dzen jaunu asnu. Kristietības princips tiek apslēpts KRUSTĀ un tajā procesā, ko Dievs, atklāj mums. Gribas akcentēt vārdu, ka KRUSTS nav tiesājošs vai vainu uzrādošs, tas ir glābjošs. Atzīst savu nespēku un ļauties Dieva spēkam, tas ir glābjošs process. Es atzīstu nespēku, nevarēšanu, salīdzinos ar nāvi un ļauju Dieva augšāmcelšanās spēkam darboties manī. Tas process ir Svētā Gara darbs manī, kuram es ļaujos, un Dievs pārvērš mani Viņa līdzībā.

Pāvils raksta Korintas draudzei 2. Korintiešiem 3:18 (Bībele, RT65):

Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.

Atzīstot savus vājumu, mēs atsedzam sejas, nākam pie Dieva, kādi esam un raugāmies Jēzū, pilnīgajā upurī, kurš ļauj mums tikt salīdzinātiem ar Viņu un Svētais Gars darba brīnumus mūsos, Viņš pārvērš mūs.

Romiešiem 5:10-11  ībele, RT65

"Jo, ja mēs, kas bijām naidā ar Dievu, tikām salīdzināti ar Viņu Viņa Dēla nāvē, cik daudz vairāk, salīdzināti būdami, tiksim izglābti Viņa dzīvībā! Bet tas vēl nav viss: mēs pat varam sevi laimīgus teikt Dievā caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurā tagad esam ieguvuši salīdzināšanu."

Vēstulē Romiešiem Pāvils runā par to, ka ikviens no mums, kas pieņemam Jēzus upuri, esam līdz ar Viņu miruši vecajai dabai un augšāmcēlušies atjaunotai dzīvei.

Es esmu vienībā ar Jēzu.

Bieži domāju par šo neaptveramo dzīvības spēku, kuru Jēzus piemin Jāņa evaņģēlijā 10:10 (Bibele, RT65) — "Zaglis (velns) ir nācis, lai zagtu un nomaitātu, Es (Jēzus) esmu nācis, lai Jums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība."

Velns gribēja nozagt vienību, kura mums bija dāvāta Ēdenes dārzā. Dievs mūs bija radījis mūžīgai sadraudzībai ar Viņu. Citviet Pāvils raksta — gluži kā viena cilvēka kļūdas dēļ pār cilvēci nāca grēks un nāve, tāpat caur Jēzu un Viņa upuri, kas pienests par visiem cilvēces grēkiem, mēs saņemam dzīvību. Es bieži vizualizēju, ka manī ir augšāmcelšanās spēks, kas dara jaunu manu miesu, manas domas, manu dvēseli. Dievs izdzēš visu nevajadzīgo un dara jaunu. Es varu atstāt visas sāpes, neizdošanos, kļūdas, un Dievs dara mani jaunu.

Dievs manī ir ielicis vēlmi līdzināties Viņam, jo Viņš vēlas, lai mēs salīdzināmies ar Jēzu. Salīdzināmies Viņa nāvē. Esmu domājusi, ko es vēlētos atstāt pie krusta. Protams, slimības, sāpes, veco raksturu, taču, padomājot nopietnāk, nākas saprast, cik daudz domu gājienu, egoistisko rīcību, kas pat varētu tikt ieliktas kastītē pie labajām lietām, man arī ir jāatstāj. Šis ir process, kurā es ļauju Svētajam Garam vadīt. Mana lūgšana: "Es vēlos atstāt sevi visu pie krusta. Visu. Visu domāšanas veidu, lai manas domas savienojas ar Tavām un lai manas ilgas nomaina Tavas ilgas. Lai es esmu viens ar Tevi. Ne es uz šīs zemes, bet Tu un Tevis ieliktais potenciāls manī. Tās sēklas, ko Tu esi ielicis manā Garā, lai tās plaukst Tavā dzīvības spēkā, un es salīdzinos ar Tevi, Tavu spēku, Tavu dzīvību, Tavu gudrību, Tavu mieru un prieku." Interesanti, ka bieži mēs cenšamies sasniegt šo visu, mēģinot realizēt savus mērķus, ilgas, bet tad atkal un atkal nonākam pie secinājuma, ka panāktais nesniedz to, ko sniedz mana pozīcija Jēzū. Es vēl esmu tikai sākumā tam, lai saprastu, ko Pāvils saka ar šiem vārdiem: "Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani." Galatiešiem 2:20 (Bībele, RT65). Pāvils saka, bet nu nedzīvoju Es. Bieži domāju, vai manā ES nav daudz labu lietu... Jā, ir arī labās, bet vai tas vienmēr ir Dieva prāts? Es gribu ikdienā būt sadraudzībā ar Dieva Dēlu, būt viens ar Viņu. Viņš ir manī — es Viņā. Viņa dzīvība manī. Kur es eju, tur dodos kopā ar Viņu, Viņa spēkā un gudrībā. Cik es dzīvoju, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu.

Kāda pārliecība, kāds spēks, un tajā pašā laikā atbildība! Jautājums: vai es eju kopā ar Viņu, vai skrienu, skrienu un atkal skrienu...

Mateja evaņģēlijā 11:28-30 (Bībele, RT65) Jēzus ir teicis šādus vārdus: "Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla."

Viņš aicina mūs iejūgties vienā jūgā ar Viņu, un tas, kurš zina, kas ir jūgs, apzinās, ka tur baigā skriešana nebūs. Tur būs darbs kopā ar Jēzu — tas būs Viņa vadīts, vienā ritmā un solī. Jēzus saka: "Nāc Man līdzi, nāc ar Mani. Es gribu paņemt visas tavas rūpes un nastas; par tām Es parūpēšos, bet tu nāc ar Mani, esi viens ar Mani." Tam nāk līdzi sirds pazemība, un lēnprātība. Dievs runā mierā un tajā mirklī atnāk Viņa spēks. Dievs aicina mani, būdams pilns žēlastības un mīlestības.

Cita realitāte. Bieži attopos sev jautājot: "Pagaidi, tu tagad esi vienā jūgā ar Jēzu, vai arī paralēli taisies pati pašiverēties un parosīties?" Ak, cik ļoti mācos ik mirkli palikt Viņā! Būt vienam ar Jēzu, Kurš samaksāja visu, lai varētu būt kopā ar mani. •

17 views0 comments

Recent Posts

See All

Audz liels, man brāli, Dieva mīlestībā Un īstā Gara gudrībā; Tā piedodama grēku pulku klāj Un mīlēt neapstāj. Tik mīlestībā ieaugušie Ir Gara dzīves varenie; Tie nemazgājas paštaisnībā Kā Pilātus reiz

bottom of page